SDO (ANO) Konvencija Nr. 169 par pamattautām

 

(Pārēja uz SDO (ANO) tīmekļa vietni, Konvencijas pirmavotu)

http://www.ilo.org/dyn/normlex/en/f?p=NORMLEXPUB:12100:0::NO:12100:P12100_INSTRUMENT_ID:312314:NO

http://www.un.org/ru/documents/decl_conv/conventions/iol169.shtml

_______________________

SDO (ANO) Konvencijas Nr. 169 fragmenti, kas ir visaktuālākie Latvijas krievvalodīgajai pamattautai:

I sadaļa. Vispārējā politika

1. pants

1. Šī Konvencija attiecas uz:......

.....b) neatkarīgajās valstīs dzīvojošajām tautām, kuras tiek uzskatītas par pamattautām, jo viņas ir to iedzīvotāju pēcnācēji, kas apdzīvoja valsti vai ģeogrāfisko apgabalu, daļa no kura ir šī valsts, šīs valsts (apgabala) iekarošanas vai kolonizēšanas laikā vaiesošo valsts robežu noteikšanas laikā, un kuras neatkarīgi no viņu tiesiskā stāvokļa saglabā dažus vai visus savus sociālos, ekonomiskos, kultūras vai politiskos institūtus.

2. Tas, ka pašas tautas norāda uz viņu piederību pie pamattautām vai tautām, kurām ir cilts dzīvesveids,uzskatāms par pamatkritēriju, kas nosaka grupas, uz kurām izplatās šīs Konvencijas nolikumi.

_______________________

Zemāk ir pilns Konvencijas teksts

_______________________

Apvienoto Nāciju Organizācija

 

Starptautiskā Darba Organizācija

 

Konvencija Nr. 169

 

KONVENCIJA PAR NEATKARĪGAJĀS VALSTĪS DZĪVOJOŠAJĀM PAMATTAUTĀM

UN TAUTĀM, KURĀM IR CILTS DZĪVESVEIDS

  

Starptautiskās darba organizācijas Ģenerālā konference, kuru Ženēvā sasauca Starptautiskā darba biroja Administratīvā Padome, un kura tur sanāca 1989. gada 7. jūnijā uz savu 76. sesiju, ņemot vērā starptautiskās normas, kas izklāstītas 1957. gada Konvencijā par pamatiedzīvotājiem un citiem iedzīvotajiem, kuriem ir cilts dzīvesveids,  atsaucoties uz Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas, Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām un lielu skaitu starptautisku aktu par diskriminācijas novēršanu nolikumiem, uzskatot, ka izmaiņas, kas notikušas starptautiskajās tiesībās kopš 1957. gada, kā arī izmaiņas, kas notikušas pamattautu un tautu, kurām ir cilts dzīvesveids, stāvoklī visos zemeslodes reģionos, rada nepieciešamību pieņemt jaunas, ar šo jautājumu saistītas starptautiskās normas, lai novērstu orientēšanos uz asimilāciju, kas ir bijusi agrāk spēkā esošajās normās.  atzīstot augstāk minēto tautu centienus pašām kontrolēt savas institūcijas, savu dzīvesveidu un ekonomisko attīstību, viņu centienus saglabāt un attīstīt savu savdabīgumu, valodu un reliģiju to valstu ietvaros, kurās viņas dzīvo,atzīmējot faktu, ka daudzās zemeslodes vietās šīm tautām ir atņemta iespēja izmantot cilvēka pamattiesības tādā pašā mērā, kā pārējai iedzīvotāju daļai tajās valstīs, kurās pamattautas dzīvo, un ka bieži vien tiek sagrauti pamattautu likumi, vērtības, paražas un perspektīvas, pievēršot uzmanību faktam, ka pamattautas un tautas, kurām ir cilts dzīvesveids, dod ieguldījumu cilvēces kultūras daudzveidībā, sociālajā un ekoloģiskajā harmonijā, kā arī starptautiskajā sadarbībā un savstarpējā izpratnē. atzīmējot faktu, ka šie nolikumi izstrādāti sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju, ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizāciju un Pasaules Veselības organizāciju, kā arī Amerikas indiāņu tautības iedzīvotāju institūtu, attiecīgajos līmeņos un attiecīgajās nozarēs, un ka ir ierosināts turpināt šo sadarbību, lai veicinātu norādīto nolikumu pieņemšanu un nodrošinātu to pielietošanu,  nolemjot pieņemt virkni priekšlikumu par daļēju 1957. gada Konvencijas par pamatiedzīvotājiem un citiem iedzīvotājiem, kuriem ir cilts dzīvesveids (Nr. 107), pārskatīšanu, kas ir sesijas dienas kārtības ceturtais punkts,  nospriežot, ka šie priekšlikumi iegūst starptautiskas konvencijas formu, kas vēlreiz izskata 1957. gada Konvenciju par pamatiedzīvotājiem un citiem iedzīvotājiem, kuriem ir cilts dzīvesveids,  pieņem šā tūkstoš deviņi simti astoņdesmit devītā gada divdesmit septītajā jūnija mēneša dienā sekojošo Konvenciju, kura tiks nosaukta par 1989. gada Konvenciju par pamattautām un tautām, kurām ir cilts dzīvesveids,

  

 

I sadaļa. Vispārējā politika

 
 

 1. pants

 

    1.Šī Konvencija attiecas uz:

 a) tautām ar cilts dzīvesveidu, kuras dzīvo neatkarīgās valstīs, kuru sociālie, kultūras un ekonomiskie apstākļi ATŠĶIR viņas no citām nacionālās kopas grupām un kuru stāvokli daļēji vai pilnībā regulē to īpašās paražas vai tradīcijas, vai arī speciāla likumdošana;

 b) neatkarīgajās valstīs dzīvojošajām tautām, kuras tiek uzskatītas par pamattautām, jo viņas ir to iedzīvotāju pēcnācēji, kas apdzīvoja valsti vai ģeogrāfisko apgabalu, daļa no kura ir šī valsts, šīs valsts (apgabala) iekarošanas vai kolonizēšanas laikā vai esošo valsts robežu noteikšanas laikā, un kuras neatkarīgi no viņu tiesiskā stāvokļa saglabā dažus vai visus savus sociālos, ekonomiskos, kultūras vai politiskos institūtus.

 2.         Tas, ka pašas tautas norāda uz viņu piederību pie pamattautām vai tautām, kurām ir cilts dzīvesveids, uzskatāms par pamatkritēriju, kas nosaka grupas, uz kurām izplatās šīs Konvencijas nolikumi.

 3.         Termina „tautas“ lietošana šajā Konvencijā netiek uzskatīta par norādījumu uz tiesībām, kas var būt iekļautas šajā terminā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

 

 
 2. pants

  1.Valdības ir atbildīgas par saskaņotas un sistemātiskas darbības īstenošanu, kas vērsta uz šo tautu tiesību aizstāvēšanu un to veseluma respektēšanas garantēšanu un kas tiek realizēta, piedaloties attiecīgajām tautām.

 2.     Šāda darbība iekļauj pasākumus, kuru mērķi ir:

 a) nodrošināt, lai pie attiecīgajām tautām piederošās personas uz vienlīdzības pamatiem izmantotu tiesības un iespējas, kuras nacionālā likumdošana piešķir visiem pārējiem valsts iedzīvotājiem;

 b) sekmēt pilnīgu šo tautu sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību īstenošanu, respektējot to sociālo un kultūras savdabīgumu, paražas, tradīcijas un institūtus;

 c) ar metodēm, kas atbilst attiecīgo tautu tieksmēm un dzīvesveidam, nodrošināt pie šīm tautām piederošajām personām atbalstu sociāli ekonomisko atšķirību likvidēšanā, kas var eksistēt starp pamata un citiem nacionālās kopienas locekļiem.

 
 

 3. pants

 1.Pamattautas un tautas, kurām ir cilts dzīvesveids, pilnā mērā netraucēti un bez diskriminācijas izmanto cilvēktiesības un pamatbrīvības. Šīs Konvencijas nolikumi bez jebkādas diskriminācijas ir attiecināmi gan uz vīriešiem, gan uz sievietēm, kas pieder pie norādītajām tautām.

 2.Nekāda veida varas vai spaidu metodes netiek piemērotas, pārkāpjot attiecīgo tautu cilvēktiesības un pamatbrīvības, ieskaitot šajā Konvencijā minētas tiesības.

 

 
 4. pants

 1.Vajadzības gadījumā tiek īstenoti speciāli pasākumi, lai aizsargātu pie attiecīgajām pamattautām piederošās personas, to institūtus, īpašumus, darbu, kultūru un apkārtējo vidi.

 2.  Šādi speciālie pasākumi nav pretrunā ar attiecīgo pamattautu brīvi izpaustām vēlmēm.

 3.  Šādi speciālie pasākumi nekādā veidā neierobežo tiesības bez jebkādas diskriminācijas izmantot visas pilsoņu tiesības.

 

5. pants

 Piemērojot šīs Konvencijas nolikumus:

 a) tiek atzītas un aizsargātas attiecīgo tautu minētās sociālās, kultūras, reliģiskās un garīgās vērtības un prakses un tiek pienācīgi ņemtas vērā viņu problēmas, ar kurām viņas saskaras kā grupas vai atsevišķas personas;

 b) tiek respektēta minēto tautu vērtību, prakšu un institūtu neaizskaramība;

 c) piedaloties attiecīgajām tautām un sadarbojoties ar viņām, tiek īstenota politika, lai mazinātu viņu grūtības, ar kurām minētās tautas saskaras jaunajos dzīves un darba apstākļos.

 

 
     6. pants!!!!!!!!!!!!!!!

 1.Piemērojot šīs Konvencijas nolikumus, valdības:

 a) !!!!izmantojot attiecīgas procedūras un tostarp rīkojoties ar attiecīgo tautu pārstāvības iestāžu starpniecību, konsultējas ar šīm tautām ikreiz, kad tiek izskatīti jautājumi par tādu likumdošanas vai administratīvo pasākumu pieņemšanu, kas var tieši ietekmēt šīs tautas;

 b)     nosaka procedūras, pateicoties kurām minētās tautas var brīvi un vismaz ne mazākā mērā, kā citas iedzīvotāju grupas, piedalīties visu līmeņu lēmumu pieņemšanā vēlēšanu iestādēs, administratīvās un citās institūcijās, kas ir atbildīgas par šīs tautas skarošo politiku un programmu;

 c)!!!!! rada apstākļus minēto tautu iestāžu un iniciatīvu pilnīgai attīstīšanai, kā arī vajadzības gadījumos piešķir resursus, kas nepieciešami to mērķu sasniegšanai.

 2.     Šīs Konvencijas realizēšanai rīkotās konsultācijas tiek īstenotas, pamatojoties uz labticības principa, un tādā veidā, kas atbilst esošajiem apstākļiem, lai sasniegtu vienošanos par ierosinātajiem pasākumiem vai saņemtu šādu piekrišanu.

 


7. pants

 1.  Attiecīgajām tautām ir tiesības risināt jautājumu par savu attīstības prioritāšu izvēli tādā mērā, kādā tie ietekmē viņu dzīvi, ticības, institūtus, garīgo labklājību, zemes, kuras viņas apdzīvo vai citādi izmanto, kā arī tiesības pēc iespējas kontrolēt savu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību. Turklāt minētās tautas piedalās tādu nacionālās un reģionālās attīstības plānu un programmu sagatavošanā, īstenošanā un vērtēšanā, kas var attiekties tieši uz viņām.

 2.   Attiecīgo tautu dzīves un darba apstākļu uzlabošana un veselības aprūpes un izglītības līmeņa paaugstināšana, kas īstenota šīm tautām piedaloties un sadarbībā ar viņām, ir prioritārie jautājumi viņu apdzīvoto apvidu vispārējās ekonomiskās attīstības plānos. Speciāli minēto teritoriju attīstīšanas projekti arī tiek izstrādāti ar mērķi veicināt šos uzlabojumus.

 3.    Vajadzības gadījumos valdības sadarbībā ar attiecīgajām tautām nodrošina pētījumu veikšanu, lai novērtētu, kā plānotā darbība, kas vērsta uz šo tautu attīstību sociālajā, garīgajā un kultūras aspektā, kā arī apkārtējās vides aspektā, ietekmēs viņas. Šo pētījumu rezultāti uzskatāmi par šīs darbības īstenošanas pamatkritērijiem.

 4.    Sadarbībā ar attiecīgajām tautām valdības veic pasākumus minēto tautu apdzīvoto teritoriju apkārtējās vides aizsardzībai un saglabāšanai.

 
  8. pants

  1.    Piemērojot attiecīgajām tautām nacionālos likumus, pienācīgā veidā ņem vērā viņu paražas vai paražu tiesības.

  2.     Norādītajām tautām ir tiesības saglabāt savas paražas un institūtus, ja vien tie nav pretrunā ar nacionālās tiesību sistēmas noteiktajām pamattiesībām, un starptautiski atzītajām cilvēktiesībām. Vajadzības gadījumos tiek noteiktas procedūras, lai risinātu konfliktus, kas var rasties, īstenojot šo principu.

 3.    Šī panta 1. un 2. punkta piemērošana nevar traucēt pie noradītajām tautām piederošajām personām īstenot tiesības, kas piešķirtas visiem pilsoņiem, ka arī izpildīt atbilstošus pienākumus.

 
 

 9. pants

  1.  Tādā mērā, kādā tas ir savietojams ar nacionālo tiesību sistēmu un cilvēka tiesībām, izskatot tiesību pārkāpumus, kurus ir veikuši pie attiecīgajām tautām piederošās personas, tiek respektētas šo tautu tradicionāli pielietotās metodes.

  2.    Valsts varas orgāni un tiesas, kas izskata attiecīgās prāvas, ņem vērā minēto tautu paražas, kas attiecas uz krimināltiesiskiem jautājumiem.

 

 

10. pants

 1.    Piemērojot likumdošanā paredzētos sodus personām, kas pieder pie minētajām tautām, tiek ņemtas vērā viņu ekonomiskās, sociālās un kultūras īpatnības.

  2.    Ieslodzījuma vietā tiek dota priekšroka citiem soda mēriem.

 
 

11. pants

 Pie attiecīgajām tautām piederošo personu iesaistīšana kādu privātu pakalpojumu piespiedu izpildīšanā jebkādā veidā, algotā vai nealgotā, ir aizliegta un tiek sodīta saskaņā ar likumu, izņemot gadījumus, kurus likums paredz visiem pilsoņiem.

 

 
 12. pants

  Attiecīgās tautas tiek pasargātas no viņu tiesību pārkāpšanas, un viņām ir iespēja individuāli vai ar savu pārstāvniecības orgānu starpniecību izmantot juridiskās procedūras šo tiesību efektīvai aizsardzībai. Tiek veikti pasākumi, kas nodrošina, lai personas no minēto tautu skaita saprastu šādas juridiskās procedūras un tiktu saprastas šādu procedūru gaitā, vajadzības gadījumā ar mutvārdu tulkošanas nodrošināšanu vai citu efektīvu līdzekļu palīdzību.

 

 
 

 Sadaļa II. Zeme

 

13. pants

  1.    Piemērojot šīs Konvencijas sadaļas nolikumus, valdības ņem vērā to, ka attiecīgo tautu saites ar viņu apdzīvotajām vai citādi izmantotajām zemēm un teritorijām – gan ar vienām, gan ar otrām, atkarībā no apstākļiem, ir ļoti svarīgas viņu kultūras un garīgajām vērtībām, un īpaši ņem vērā šo saišu kolektīvo aspektu svarīgumu.

 2.    15. un 16. pantā izmantotais termins „zeme“ satur sevī teritorijas jēdzienu, kas aptver visu attiecīgo tautu apdzīvotā vai kā citādi izmantotā rajona apkārtējo vidi

 

 14. pants!!!!!!!!!!!

  1.  !!!!Tiek atzītas attiecīgo tautu īpašuma un valdījuma tiesības, kas attiecas uz viņu tradicionāli apdzīvotajām zemēm. Turklāt vajadzības gadījumos tiek veikti pasākumi, lai garantētu šīm tautām tiesības izmantot zemes, kuras apdzīvo ne tikai minētās, bet arī citas tautas, taču uz kurām šīs tautas ir tradicionāli īstenojušas savu dzīvībai nepieciešamo un tradicionālo darbību. Īpaša uzmanība tiek pievērsta klejotāju tautu un to tautu, kas nodarbojas ar amatu zemkopību, stāvoklim.

  2.  Vajadzības gadījumos valdības veic pasākumus, lai noteiktu attiecīgo tautu tradicionāli apdzīvoto zemju robežas un garantētu efektīvu viņu īpašuma un pārvaldības tiesību aizsardzību.

  3.   Nacionālās tiesiskās sistēmas ietvaros tiek noteiktas nepieciešamās procedūras, lai risinātu strīdus, kas rodas saistībā ar minēto tautu zemēm.

 

  15. pants

  1.  Speciāli pasākumi tiek veikti, lai aizsargātu attiecīgo tautu tiesības uz dabas resursiem, kas attiecināmi uz viņu zemēm. Šīs tiesības iekļauj minēto tautu tiesības piedalīties šo resursu izmantošanā un pārvaldīšanā, kā arī to saglabāšanā.

  2.  Ja valsts saglabā savā īpašumā minerālos, zemes dzīļu vai citus resursus, attiecināmus uz zemēm, pirms šajās zemēs esošo resursu jebkādu izpētes vai ekspluatēšanas programmu īstenošanas vai atļaujas izsniegšanas valdības nosaka procedūras vai arī nodrošina to saglabāšanu, lai ar šo procedūru starpniecību konsultētos ar minētajām tautām, lai noskaidrotu, vai šī darbība kaitē šo tautu interesēm un kādā mērā. Iespēju robežās attiecīgās tautas piedalās šādas darbības rezultātos un saņem taisnīgu kompensāciju par jebkādiem zaudējumiem, kas var tikt nodarīti šīs darbības dēļ.

 

 

16. pants

  1.  Izņemot gadījumus, kas minēti šā panta zemāk uzskaitītajos punktos, attiecīgās tautas netiek pārvietotas no viņu apdzīvotajām zemēm.

  2.  Ja minēto tautu pārvietošana uzskatāma par nepieciešamu un tas ir ārkārtas līdzeklis, tā tiek īstenota tikai pēc šo tautu brīvprātīgas un apzinātas piekrišanas saņemšanas. Ja nav iespējams saņemt viņu piekrišanu, šāda pārvietošana tiek īstenota tikai saskaņā ar pienācīgām nacionālajā likumdošanā noteiktajām procedūrām, ieskaitot, ja vajadzīgs, sociālās izmeklēšanas, kas sniedz attiecīgajām tautām efektīvas pārstāvības iespējas.

  3.   Ja tas ir iespējams, un ja pamatojumi, kas izraisīja pārvietošanu, vairs nav spēkā, norādītās tautas saņem tiesības atgriezties savās tradicionāli piederošajās zemēs.

  4.  Ja tautu atgriešana viņu zemēs nav iespējama, kas tiek noteikts pēc pušu savstarpējas piekrišanas vai, ja šāda piekrišana netiek sasniegta, ar attiecīgu procedūru palīdzību, visos iespējamos gadījumos norādītajām tautām tiek piešķirtas zemes, kas kvalitātes un tiesiskā stāvokļa ziņā ir vismaz līdzīgas agrāk apdzīvotajām zemēm un atbilst viņu esošo vajadzību apmierināšanai un tautu turpmākai attīstībai. Ja attiecīgās tautas dod priekšroku saņemt atlīdzību naudā vai natūrā, viņas saņem šādu kompensāciju atbilstoši attiecīgām garantijām.

  5.    Šādā veidā pārceltās personas saņem pilnu atlīdzību par visiem zaudējumiem, kurus nācies ciest šajā sakarā.

 

  17. pants

  1.  Nododot tiesības uz zemi pie šīm tautām piederošām personām, tiek ievērotas attiecīgo tautu noteiktās procedūras.

  2.  Ar attiecīgajām tautām vienmēr konsultējas, kad tiek izskatīti jautājumi, kas saistīti ar šo tautu zemju atsavināšanu vai cita veida zemes īpašuma tiesību nodošanu ārpus šo tautu kopienas.

  3.   Nedrīkst ļaut pie minētajām tautām nepiederošām personām izmantot šo tautu paražas vai pie šīm tautām piederošo personu likumu nezināšanu, lai iegūtu noradītajām tautām piederošās zemes savā īpašumā, valdījumā vai kā citādi izmantotu tās.

 

 
 18. pants

 Likums nosaka attiecīgas sankcijas par nelikumīgu iebrukumu minēto tautu zemēs vai par šo zemju nelikumīgu izmantošanu, un valdības veic pasākumus šādu pārkāpumu novēršanai.

 
 

 19. pants

  Nacionālās agrārās programmas nodrošina minētajām tautām apstākļus, kas ir līdzvērtīgi tiem, kas ir nodrošināti citām iedzīvotāju grupām:

 a) papildus zemju piešķiršana šīm tautām, ja viņām piederošā platība nav pietiekama normālai eksistēšanai vai iespējamai tautas skaita pieaugšanai;

 b). līdzekļu, kas nepieciešami, lai veicinātu šīm tautām piederošo zemju apgūšanu, piešķiršana.

 
 



 Sadaļa III. Nolīgšana un nodarbinātības nosacījumi

 

 20. pants

 1.  Ja minētās tautas nesaņem efektīvu aizsardzību atbilstoši likumiem, kas attiecināmi uz visiem strādājošiem, valdības, sadarbojoties ar attiecīgajām tautām, savu nacionālo likumdošanu ietvaros veic speciālus pasākumus strādājošo darbaļaužu nolīgšanas un nodarbinātības nosacījumu uzlabošanas nolūkos.

  2.  Valdības dara visu iespējamo, lai nepieļautu nekāda veida diskrimināciju starp pie minētajām tautām piederošajiem un pārējiem strādājošajiem, tostarp šādos jautājumos:

 a) piekļuve nodarbinātības iespējām, ieskaitot kvalificētu darbu, kā arī pasākumi profesionālai izaugsmei  un kvalifikācijas celšanai;

 b) vienāds atalgojums par vienādas vērtības darbu;

 c) medicīniskā un sociālā palīdzība, darba drošība un higiēna, visu veidu sociālā nodrošinājuma pabalsti un jebkādi citi ar nodarbi saistītie atvieglojumu veidi, kā arī mājoklis;

 d) tiesības apvienoties un brīvi piedalīties jebkurā likumīgā arodbiedrību darbībā, kā arī tiesības slēgt kolektīvus līgumus ar uzņēmējiem vai uzņēmēju organizācijām.

  3.  Veiktie pasākumi iekļauj pasākumus, kas nodrošina:

 a)   lai pie attiecīgajām tautām piederošie strādājošie, ieskaitot lauksaimniecībā nodarbinātos sezonas un pagaidu darbiniekus, darbiniekus migrantus, kā arī vervētāju nolīgtus darbiniekus, tiktu aizsargāti ar nacionālo likumdošanu un praksi, kā visi pārējie strādājošie attiecīgajos sektoros, un ka viņi saņem pilnu informāciju par savām darba likumā noteiktajām tiesībām un savu tiesību aizsardzības līdzekļiem;

 b)   lai pie attiecīgajām tautām piederošie strādājošie nestrādātu veselībai bīstamos apstākļos, konkrēti – pesticīdu vai citu toksisku vielu ietekmē;

c)   lai pie attiecīgajām tautām piederošie strādājošie nekļūtu par piespiedu darba objektiem, tai skaitā par verdziska darba un citu parādatkarīgu darbformu objektiem;

 d) lai pie attiecīgajām tautām piederošie strādājošie, gan vīrieši, gan sievietes, varētu izmantot vienlīdzīgas iespējas, sagaidīt darbā vienādu attieksmi un tiktu pārsargāti no uzmākšanās darba vietās.

  4.  Lai nodrošinātu šīs Konvencijas sadaļas nolikumu ievērošanu, īpaša uzmanība tiek pievērsta kompetentu darba inspekcijas dienestu izveidošanai tajos rajonos, kur strādā algotie pie minētajām tautām piederošie darbinieki.

  
 

Sadaļa IV. Profesionālā sagatavošana, mājamatniecība un lauku amatniecība

 
 

 21. pants

 Pie attiecīgajām tautām piederošās personās izmanto vismaz līdzīgas salīdzinājumā ar pārējiem pilsoņiem iespējas profesionālās sagatavošanas jomā.

 
 

 22. pants

 1.    Tiek veikti pasākumi, lai veicinātu pie minētās tautās piederošo personu brīvprātīgu piedalīšanos vispārīgās profesionālās sagatavošanas programmās.

  2.  Ja esošās vispārīgās profesionālās sagatavošanas programmas neatbilst attiecīgo tautu vajadzībām, valdības, šīm tautām piedaloties, nodrošina speciālas mācību programmas un materiālo nodrošinājumu viņu profesionālajai sagatavošanai.

  3.    Visas speciālās sagatavošanas programmas pamatojas uz attiecīgo tautu ekonomiskās vides, sociālo un kultūras apstākļu prasībām, kā arī uz šo tautu praktiskajām vajadzībām. Visi šajā sakarā veiktie pētījumi tiek īstenoti sadarbībā ar šīm tautām, ar kurām tiek apspriesta šādu programmu organizēšana un īstenošana. Tur, kur tas ir iespējams, minētās tautas pakāpeniski uzņemas atbildību par šādu speciālās sagatavošanas programmu organizēšanu un īstenošanu, ja vien viņas pieņem atbilstošus lēmumus.

 

 
 23. pants

  1.     Mājamatniecība, lauku un kopienu amatniecības, citi iztikas līdzekļus nodrošinoši darbības veidi, kā arī tādi attiecīgo tautu tradicionālie darbības veidi, kā medniecība, zveja, medības un vākšana, tiek atzīti par svarīgiem viņu kultūras un ekonomiskās neatkarības saglabāšanas un attīstības faktoriem. Vajadzības gadījumos valdības sadarbībā ar šīm tautām nodrošina šādu darbības veidu attīstīšanu un atbalstīšanu.

  2.    Saņemot attiecīgo tautu lūgumu, viņām iespēju robežās tiek sniegta nepieciešamā tehniskā un finansiālā palīdzība, ņemot vērā šo tautu tradicionālās tehnoloģijas un kultūras īpatnības, kā arī pastāvīgas un taisnīgas attīstības svarīgumu.

 

 
 

 Sadaļa V. Sociālais nodrošinājums un veselības aizsardzība

 
 

24. pants

  Sociālās nodrošināšanas sistēmas pakāpeniski iekļauj savas darbības sfērā attiecīgās tautas un bez jebkādas diskriminācijas piemēro šo sistēmu noteikumus minētajām tautām.

 
 

25. pants

  1.    Valdības nodrošina attiecīgajām tautām pienācīgu medicīnisko aprūpi vai piešķir viņām resursus, kas ļautu šīm tautām pašatbildīgi organizēt, īstenot un kontrolēt šādu aprūpi, lai viņu fiziskā un psihiskā veselība sasniegtu visaugstāko sasniedzamo līmeni.

  2.    Veselības aprūpes dienesti iespēju robežās funkcionē vietējā līmenī. Šo dienestu organizēšana un pārvaldīšana tiek īstenota sadarbībā ar attiecīgajām tautām un tiek ņemtas vērā viņu ekonomiskie, ģeogrāfiskie, sociālie un kultūras apstākļi, kā arī to tradicionālā preventīvā medicīna, tradicionālās ārstēšanas metodes un ārstnieciskie līdzekļi.

 3.  Tiek dota priekšroka veselības aprūpes sistēmas personāla sagatavošanai un nolīgšanai no vietējo kopienu iedzīvotāju skaita, un šīs sistēmas ietvaros galvenokārt tiek nodrošināta primārā medicīniskā palīdzība, taču vienlaicīgi tiek uzturēti cieši sakari ar veselības aizsardzības dienestiem citos līmeņos.

  4.  Šādas medicīnas aprūpes sniegšana tiek koordinēta ar citiem sociāliem, ekonomiskiem un kultūras pasākumiem, kas veikti attiecīgā valstī.

 

  
 

Sadaļa VI. Izglītība un saskarsmes vide

 

 
 26. pants

 Tiek veikti pasākumi, lai pie minētajām tautām piederošajām personām būtu iespēja saņemt visu līmeņu izglītību uz pamatiem, kas vismaz ir līdzīgi pārējai nacionālās kopienas daļai sniegtajiem.

 
 

 27. pants

  1.   Attiecīgo tautu izglītības programmas un dienesti tiek dibināti un īstenoti sadarbībā ar šīm tautām tādā veidā, lai tie tiktu orientēti uz minēto tautu īpašajām vajadzībām un iekļautu sevī viņu vēsturi, viņu zināšanas un tehnoloģijas, viņu vērtību sistēmas, viņu perspektīvos sociāli ekonomiskos mērķus un kultūras centienus.

  2.    Kompetenta iestāde nodrošina, ka pie minētajām tautām piederošās personas saņem izglītību, kā arī to, ka šīs tautas piedalās izglītības programmu izstrādāšanā un īstenošanā.

  3.    Turklāt valdības atzīst minēto tautu tiesības dibināt savas mācību iestādes un izstrādāt savus apmācību līdzekļus ar nosacījumu, ka tie atbilst minimālajām normām, kuras sadarbībā ar šīm tautām nosaka kompetentā iestāde. Šī mērķa sasniegšanai tiek piešķirti attiecīgi resursi.

 

  28. pants!!!!!!!!!!

 1.!!!!!!! Pie minētajām tautām piederošo personu bērni, kad tas kļūst praktiski iespējams, apgūst lasīšanas un rakstīšanas prasmi savā pamatvalodā vai valodā, kas ir visizplatītākā grupā, kurai viņi pieder. Ja šāda iespēja nepastāv, kompetentas varas institūcijas konsultējas ar šīm tautām, lai veiktu pasākumus šī uzdevuma atrisināšanai.

  2.    Tiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu, ka minētās tautas brīvi pārvalda kopīgo nacionālo valodu vai vienu no valsts oficiālajām valodām.

 3.!!!!!! Tiek veikti pasākumi, lai saglabātu minēto tautu pamatvalodas un veicinātu šo valodu attīstību un izmantošanu.

 

 
 29. pants

 Viens no minēto tautu izglītības mērķiem ir nodot bērniem vispārīgas zināšanas un iemaņas, kas palīdzētu viņiem pilnā mērā pieņemt līdztiesīgu dalību kopienas un nacionālās kopienas dzīvē.

 
 30. pants

  1.    Valdības veic attiecīgo tautu tradīcijām un kultūrai atbilstošos pasākumus, lai iepazīstinātu viņas ar savām tiesībām un pienākumiem, īpaši darba, ekonomisku iespēju, izglītības un veselības aizsardzības jautājumos, kā arī sociālās apkalpošanas un no šīs Konvencijas izrietošo tiesību jautājumos.

  2.    Vajadzības gadījumos iepriekš minētais tiek īstenots ar rakstveida tulkojumu palīdzību un masu informācijas līdzekļu, kas sniedz informāciju attiecīgo tautu valodās, palīdzību.

 
 

 31. pants !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

  Visu nacionālās kopienas grupu vidū un īpaši to iedzīvotāju grupu vidū, kuriem ir vistiešākie kontakti ar attiecīgajām tautām, tiek veikti izglītošanas pasākumi, lai izskaustu aizspriedumus, kas tiem var būt pret šīm tautām. Lai to panāktu, tiek pieliktas pūles, lai nodrošinātu, ka vēstures mācību grāmatas un citi mācību materiāli taisnīgi, precīzi un pilnā mērā atspoguļotu šo tautu sabiedrību un kultūru.

 
 

 
 Sadaļa VII. Starptautiskie kontakti un sadarbība

 
 !32. pants !!!!!!!!!!!

  Valdības veic, tajā skaitā ar starptautisko nolīgumu starpniecību, atbilstošus pasākumus, lai atvieglotu kontaktu un sadarbības iespējas, kurus pamattautas un tautas, kurām ir cilts dzīvesveids, realizē aiz robežām, ieskaitot darbību ekonomiskajā, sociālajā, kultūras un garīgajā jomā, kā arī apkārtējās vides aizsardzības jomā.

 

 

 Sadaļa VIII. Pārvaldīšana

 
 33. pants

 1.    Valdības orgāni, kas atbildīgi par šajā Konvencijā iekļautajiem jautājumiem, nodrošina iestāžu vai citu atbilstošu mehānismu esamību, lai pārvaldītu attiecīgo tautu intereses skarošās programmas, kā arī līdzekļus, kas nepieciešami, lai tiktu pienācīgi izpildītas uz šiem orgāniem uzliktās funkcijas.

 2.    Minētās programmas iekļauj šādas darbības:

 a) šajā Konvencijā paredzēto pasākumu plānošanu, koordinēšanu, īstenošanu un vērtēšanu sadarbībā ar attiecīgajām tautām;

 b) ar likumdošanas un citiem pasākumiem saistīto ierosinājumu iesniegšana kompetentā iestādē un šo pasākumu realizēšanas kontrole sadarbībā ar attiecīgajām tautām.

 

 
  Sadaļa IX. Vispārīgie noteikumi

 

 34. pants

  Nosakot pasākumu, kas jāveic šīs Konvencijas īstenošanas nolūkos, dabu un mērogu, tiek ņemti vērā katras atsevišķas valsts apstākļi.

 
 

 35. pants

 Šīs Konvencijas nolikumu piemērošana neiespaido negatīvi attiecīgo tautu tiesības un atvieglojumus, kas izriet no citām konvencijām un rekomendācijām, starptautiskajiem aktiem, līgumiem vai nacionālajiem likumiem, lēmumiem, paražām un nolīgumiem.

 

 
 
 Sadaļa X. Noslēdzošie nolikumi

 
 

 36. pants

 Šī Konvencija pārskata 1957. gada Konvenciju par pamatiedzīvotājiem un citiem iedzīvotājiem, kuriem ir cilts dzīvesveids.

 
 

 37. pants

  Šīs Konvencijas oficiālie ratifikācijas raksti tiek nosūtīti Starptautiskā darba biroja Ģenerāldirektoram reģistrācijai.

 

 
 38. pants

  1.    Šī Konvencija ir saistoša tikai tiem Starptautiskās darba organizācijas locekļiem, kuru ratifikācijas rakstus ir reģistrējis Ģenerāldirektors.

  2.    Konvencija stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc tam, kad Ģenerāldirektors ir reģistrējis divu Organizācijas locekļu ratifikācijas rakstus.

  3.     Vēlāk attiecībā uz jebkuru Organizācijas locekli šī Konvencija stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc tam, kad ir reģistrēts attiecīgā locekļa ratifikācijas raksts.

 
 

 39. pants

  1.   Katrs Organizācijas loceklis, kas ir ratificējis šo Konvenciju, var to denonsēt desmit gadus pēc tam, kad šī Konvencija pirmoreiz stājusies spēkā, denonsēšanas aktu nosūtot Starptautiskā darba biroja Ģenerāldirektoram reģistrēšanai. Denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc tās reģistrēšanas datuma.

  2.   Katram Organizācijas loceklim, kas ir ratificējis šo Konvenciju un gada laikā pēc iepriekšējā punktā minētā desmit gadu posma beigām nav izmantojis šajā pantā paredzētās denonsēšanas tiesības, Konvencija paliek saistoša nākamos desmit gadus, un turpmāk dalībvalstij ir tiesības denonsēt to pēc katra desmit gadu posma beigām, ievērojot šajā pantā paredzētos noteikumus.

 
 
 40. pants

  1.   Starptautiskā darba biroja Ģenerāldirektors informē visus Starptautiskās darba organizācijas locekļus par visu viņam iesniegto Organizācijas locekļu ratifikācijas rakstu un denonsēšanas aktu reģistrāciju.

  2.  Paziņojot Organizācijas locekļiem par otrā saņemtā ratifikācijas raksta reģistrāciju, Ģenerāldirektors pievērš viņu uzmanību datumam, kurā šī Konvencija stāsies spēkā.

 

 
 41. pants

  Starptautiskā darba biroja Ģenerāldirektors saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu nosūta Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram precīzu informāciju par visiem ratifikācijas un denonsēšanas aktiem, kas reģistrēti saskaņā ar iepriekšējo pantu nolikumiem.

 
 42. pants

  Ja Starptautiskā darba biroja Administratīvā padome uzskata par nepieciešamu, tā iesniedz Ģenerālajai konferencei ziņojumu par šīs Konvencijas īstenošanu un izskata, vai konferences darba kārtībā būtu jāiekļauj jautājums par tās pilnīgu vai daļēju pārskatīšanu.

 
 

43. pants

 1.   Ja Konferencē tiek pieņemta jauna konvencija, kurā pilnīgi vai daļēji pārskatīti šīs Konvencijas nolikumi, tad, ja vien jaunajā konvencijā nav noteikts citādi:

 a) jaunās konvencijas ratifikācija neatkarīgi no 39. panta nolikumiem attiecībā uz konkrēto Organizācijas locekli nozīmē tūlītēju šīs Konvencijas denonsēšanu, tiklīdz jaunā konvencija ir stājusies spēkā;

 b) no dienas, kad stājas spēkā jaunā konvencija, pašreizējā Konvencija ir slēgta ratifikācijai.

 2.   Šī Konvencija paliek spēkā pašreizējā formā un ar pašreizējo saturu tiem Organizācijas locekļiem, kas to ir ratificējuši, bet nav ratificējuši jauno konvenciju.

 

 
 44. pants

  Šīs Konvencijas tekstiem angļu un franču valodā ir vienāds juridisks spēks.

 

_____________________________